December 2012
1 post
te atkal es.
Tukšā mājā
kavēties steidz.
Kājslauķis put,
domas zūd.
Zūd un pazūd.
Viss atkal ir tukšs.
Pat kājslauķis sauc,
pēc putekļiem kauc.
Tukšā mājā,
tukšs ķermenis
pēc domām sauc.
/L./
October 2012
2 posts
*
Vēja brāzma.
Kritiens.
Piezemēšanās.
Neviena drumstala.
Nekas.
Nāvīgs tukšums.
pirmdiena.
Es ticu vārdiem skaistiem,
Ar sudraba tinti triektiem.
Pret papīra lapu
Lieliem, bieziem triecieniem,
Kas sirdī mieru rod
Un siltumu dod,
Kad sals sažņaugties liek.
September 2012
3 posts
atkal es. melna fraka.
Pie stiklota loga asaras viņš lej.
Melnā frakā,
tas drumstalas lasa
un sāpi čukst,
stiklotai loga rūtij,
kas pret princesi veras,
pret viņa vietu,
no kuras maigiem soļiem
izsoļo viņa…
….ar baltu kleitu un melnu fraku,
Citu melnu fraku sānis.
parasta diena parastam cilvēkam
Kāds spēlē ērģeles,
šīs vecās ērģeļu skaņas,
ar putekļu kārtu klātās
un lēni sadziedētās.
Zināmas skaņas tās spēlē
Un tērauda nazis pušu rauj,
rētu ilgi dziedēto,
un tukšums var brīvību gūt.
Tukšums vēl kavējas te,
pie vecās loga rūts,
pie vecās ērģeļu dziesmas,
par tauriņu nosmacēto
un vāku aizcirsto.
/L./
Mirkļi, kad es staigājot lidoju.
Putni. Lidojums. Es.
Mirkļi, kad es staigājot lidoju.
Atkal es pieķeru sevi lidojot!
Atkal manas domas laiski lido kopā ar mākoņiem!
Tās nedomā nolaisties uz zemes, tām ir tik labi…
tik labi tur augšā debesīs. Debesīs, kur viss vienlīdzīgs –
putni, mākoņi, es, manas domas, sapņi, ilūzijas…
bet ja vien, tas būtu tik vienkārši un iespējami –
palikt augšā pie savām domām, sapņiem…
ja vien mēs to...
August 2012
1 post
vienas nakts klača pašai ar sevi
cik sen šeit neesmu viesojusies,ierakstījusi kādu jaunu rindu… Kāda sliņķe esmu palikusi. Kaut gan - nē! es neesmu sliņķe, esmu parasts mūsdienu tīnis ( sauksim mani tā (giggle) ) , kas iemīlējies dzīvi,tik sasodīti, tik īsā laikā,bet šoreiz man domas gribas bīdīt uz citu pusi,nevar jau par sevi vien runāt!
Man mieru neliek doma - kādas vērtības cilvēkam ir iemācītas,kas cilvēkam dzīvē...
June 2012
1 post
April 2012
1 post
salkanas domas pārņem mani
***
es apsolu,ka reiz ticēšu tev
es apsolu,
es ticēšu
kad pēdējais vilnis izmetīs savas baltās krēpes
kad pēdējais putns būs savu ceļu nolidojis
kad pēdējais vārds būs izsacīts
es apsolu,
es ticēšu
visam ko tu teiksi,
bet pagaidām
NEKĀ
tavi vārdi aizlido līdz ar vēja brāzmām
March 2012
3 posts
otrā desmita pirmā diena martā
***
Nakts sāk nobālēt,bet migla vēl turas
Šo miglu pat iekšēji sevī vēl jūtu
Liekas tik sveša
Bet sirdij tik tuva šī jūta
Šī jūta par dienu jaunu
Kas nomainīs miglu tik viegli
Tik viegli tā uzklās tai audeklu
Kas dzidrāks par dzidrāko ūdeni
Tik viegli tā liks sajukt prātā
It visam kas stāsies tai pretī
It visam kas naidu tai raidīs
It visam kas dunčus tai trieks
It visam kas audeklu...
***
Par akmeni,kurš domāja,ka prot domāt. Pelēkas dienas aizzib gar viņa acīm. Viņš domā,ka labāk nevar būt! Nekas taču nevar būt labāks par putekļu mākoni, par dūmiem? Par vienu sitienu,ko raida kāds nogarlaikots puišelis ejot mājup? Nekas, pilnībā nekas.Tā domāja akmens, kas domāja,ka prot domāt. Krāsaina, cik vien krāsaina var būt, bumbiņa noripo gar akmeni un akmens vairs nemāk domāt, viņš tikai...
February 2012
3 posts
“nekas tā nemulsina kā skatiens tavs
nekas neizraisa tādu smaidu kā skatiens...”
January 2012
27 posts
mazs malks no kokteiļa "Dzīve-dzīvīte"
tāpat kā ledus gabaliņi strauji ielec mūsu glāzē tāpat mūsu dzīvē ”ielec” daudzi cilvēki un ”izkūst” tāpat kā ledus gabaliņi glazē. Daži ātrāk,daži lēnāk.
ehhh,cik daudz cilvēki nav šitā ielekuši un izkusuši jau manā kokteiļa glāzīte un to jau es saku tagad,tad reāli kas notiks pēc mēneša? gada? pieciem gadiem? manas dzīves pēdējās dienās?
citi atstāj tik daudz laba,citi...
“Pietiek dāvināt žēlastības dāvanas,labāk ietrieciet dunci mugurā un pasakiet...”
– ļoti depresīvi noskaņota meitene
“Dažreiz man gribētos iestādīt rabarberu ielas vidū, sēdēt zem tā lapām un vērot...”
– Imants Ziedonis
slikti cepta gramatika ar vāji iemarinētām domām
jauns gads. jaunas cerības. jaunas apņemšanās. arī man,protams. tikai vienu apņemšanos jau esmu pārkāpusi un otru jau apsveru pārkāpt. nu velns parāvis,tad kāda jēga bija maz nospraust sev kaut ko? es nezinu.
ehhhh,ir iespēja sāk visu no jauna,bet es turpinu,purpinu u.t.t žēl,ka ar vārdiem es gribu vai man vajag nepietiek. bet nav ko te tikai sliktās emocijas izlikt! jaunais gads sagaidīts ļoti...
December 2011
7 posts
“Skumsti vien, mazais, - Šteiners teica. - Tev uz to ir tiesības. Vecie grieķu...”
“skolotāj, Jūs nezinat kā var ar matemātikas formulu palīdzību pazaudēt jauno...”
– E.V
“So what we get drunk
So what we smoke weed
We’re just having fun
We...”
– young wild & free
“Es šodien runāju ar jūru
Šodien tā ir laimīga,
Bet es nelaimīga
Es šodien...”
– Liene
August 2011
1 post
“Patiesība ir tāda, ka Tu nezini, kas notiks rīt. Dzīve ir traks brauciens un tur...”
– Eminem 